Asie ašķi

1072. Aso ašķu savārījumu lieto pret tūsku (ascites).
/M. Šimiņš, Brunka./

1072a. No asajiem ašķiem savāra tēju un to dzer, kad mēnešstarpas nostājas, sevišķi no saaukstēšanās.
/Etn. I, 1891. 109. Jaunsesava./

Asas lietas

1070. Asu lietu ( p.p. nazi, cirvi, zāģi u. t. pr.) nedrīkst turēt ar aso pusi uz augšu, tad velns tur pārcērt ķēdes.
[Sal. ieroči.] /M. Brīdaka./

1071. Otram nevar dāvināt nekādas asas lietas, kā: nazi, cirvi, šlenci, adatu u. t. pr.
/P. Š. Rauna./

Aršīna

1069. Aršīnu nevar likt uz gultas, tad tur būs kāds mironis.
/N. Pilipjonoks, Asūne./

Aršana sapnī

1060. Ja uz lauka arot var dzirdēt sitam mājas pulksteni, tad būs laba raža.
/J. Vīksne, Meirāni./

1061. Kad pa sapni ar jeb rok, tad tais mājās kāds mirs.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./

1062. Ja sapnī aŗ zemi, tad kādam jāmirst.
/A. Aizsils, Prauliena./
Lasīt tālāk

Aršana

998. Pavasarī pirmo reiz jāiziet art ceturtdien, jo tad labāk viss izdodas.
/A. Sāvītis, Lubāna./

999. Pavasarī pirmo reizi jāiziet art ceturtdienā, jo tad labāk izdodoties sēja.
/A. Pliens, Meirāni./

1000. Priekš 300 gadiem Kurzemē bija pieņemts otreiz art tīrumu mēneša pēdējā ceturksnī.
/J. Kūmiņš, B. Zemes pielikums 1933. 28./
Lasīt tālāk

Arnika

995. Latvieši lieto arnikas ziedus tējā par līdzekli pret spiedēju un pārstaipīšanos, pārcelšanos, kādēļ to sauc arī par trūkuma zāli.
/E. Birsmanis, Latv. ārst. stādi, 1897./

996. Arnikas lieto kā trūkuma zāles pret pārpūlēšanos. Arī ievainojumus dziedē ar viņu sulu, savārījumu vai spirta novilkumu.
/M. Simiņš, Brukna./

997. Ernkājas noder pret saraustīšanos.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

Lapa 1 of 1312345...10...Pēdēja »