347. Gada kārtā avis trīs reiz cērp: ap Jēkaba dienu, ap Andriem un ap Jurģiem.
/Langius./
348. Aitas mazgā un cērp maija un augusta mēnesī, jeb kā zemgalieši runā: miežu un rudzu sējamā laikā. Nereti aitu cirpšana notiek arī ziemā, kad tās nav iespējams peldināt Gaujā vai Ventā, bet tas jādara baļļā.
/Latvijas Sargs, 1926. 24./
349. Kad aitu pirmo reiz cērp, tad aitai jāiedod divi gabaliņi maizes, lai būtu pāris jēru.
/L. Bičole, Zaļenieki./
350. Aitas jācērp, kad ievas zied, jo tad no vilnas iznāk balts audums.
/L. Rone, Ikšķile. M. Auziņa, Zemīte./
351. Aitas cirpuši pavasarī, kad ievas sākušas ziedēt.
/T. Ziemele, Smiltene. K. Jansons, Plāņi./
352. Kad ievas zied, tad vajagot cirpt aitas; ja tad nenocērpot, tad raganas nocērpot, galva vien atliekot (kā kuŗu reizi).
/K. Lielozols, Nīca./
353. Aitas jācērp ievu ziedos – būs balta vilna.
/V. Vintere, Matīši./
354. Aitas jācērp auna dienā.
/K. Jansons, Plāņi./
355. Aitas nedrīkst ātrāki cirpt, kamēr rudzi nav apsēti, jo tad rudzus ļoti kapā.
/L. Strute, Šķibe./
356. Kad vīri pavasarī sēj laukus, tad nedrīkst aitas cirpt, lai neapcērp īsas vārpas.
/N. Rudzīte, Nogale./
357. Priekš sēšanas, tik pavasarī kā rudenī, nevajagot aitas cirpt, tad cirtēji (drāts tārpi) cērtot sējumus.
/R. Straudovskis, Lielplatone./
358. Aitas jācērp tikai piektdienās, tad vilna mīkstāka.
/I. Indāns, Gārsene./
359. Ja aitu cērp piektdien, tad viņai aug kazaina vilna (līdzīga ar kazas vilnu).
/A. Ulmane, Jaunsvirlauka./
360. Aitas vajaga cirpt ceturtdienās un sestdienās, tad viņām atnesīsies pāris bērnu.
/K. Corbiks, Līvbērze./
361. Aitas vajagot cirpt tikai otrdienās, vilnu trīs dienas pēc cirpšanas nemazgāt, jo viņa tad esot
dzīva.
/Skolotāja, Rīga./
362. Kad aitas cērp, tad cērp vienmēr otrdienās, pēc tam vilna lielāka augšot.
/J. Rupjais, Asūne./
363. Trešdien aitas nedrīkst cirpt, tad aitām vilna drauzaina.
/A. Āboliņš, Alūksne./
364. Aitas nedrīkst cirpt jaunos Ziemas svētkos, tad plāna vilna.
/K. Corbiks, Līvbērze./
365. Aitas jānocērp priekš Māras d. (t. i. 15. augusta), lai ziemu stallī nebļautu.
/V. Miķelāns, Asare./
366. Aitas cērp jaunā mēnesī.
/Mancelis un Langius./
367. Aitām vilna jācērp jaunā mēnesī.
/J. A. Jansons, Bīriņi. E. Gailis, Trikāta un Rūjiena./
368. Aitas jācērp jaunā mēnesī, lai labi vilna augtu.
/P. Š., Rauna. A. Ozoliņš, Barkava. K. Jansons, Plāņi. K. Lielozols, Nīca./
369. Aitas jācērp jaunā laikā, jo tad ir laba vilna.
/L. Ērģelniece, Ķemeri./
370. Aitas jācērp jaunā mēnesī, tad vilna ir mīkstāka un ātrāk ataug.
/J. Jurjāns, Jaungulbene. L. Zvirbule, Jaunlaicene./
371. Aitas jācērp jaunā mēnesī, tad vilna neveļas.
/P. Atspulgs, Rauna./
372. Aitām vilna jācērp jaunā mēnesī, jo tad tā aug ļoti gara.
/O. Grenševice, Vietalva./
373. Ja aitas cērp jaunā mēnesī, tad aug gara un mīksta vilna.
/V. Johansone, Jaunpiebalga, Liepa./
374. Aitas vajagot cirpt jaunā mēnesī zem auna vai lauvas zīmes, tad vilna labi augot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
375. Ja vecā mēnesī aitas cērp, tad tām aug plāna vilna, ja jaunā tad bieza.
/I. Jansone, Īle./
376. Augošā mēnesī vajaga aitas cirpt, tad tām augs laba vilna.
/K. Corbiks, Kroņa – Vircava./
377. Aitas jācērp pilnā mēnesī, tad ir daudz vilnas.
/I. Dzilna, Lubāna./
378. Aitas vajaga cirpt pilnā mēnesī, tad augs bieza un mīksta vilna.
/V. Bērziņa, Priekule./
379. Aitas jācērp pilnā mēnesī, tad augot gara vilna un esot stipras drēbes.
/G. Pols, Staburags./
380. Aitas vajag cirpt jaunā pilnā mēnesī, rad būs bieza vilna.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./
381. Ja aitas cērp jaunā mēnesī, tad aug reta un gara vilna.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
382. Ja aitas cērp vecā mēnesī, tad vilna aug īsa un bieza.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
383. Melnas aitas cērp vecā mēnesī, tad tās nepaliek rūsganas(rudas).
/E. Laime, Tirza./
384. Aitas jācērp vecā mēnesī, tad labi aug vilna.
/L. Reiteris, Lubāna./
385. Veca mēneša ragos jācērp aitām villa, tad villā kodes nemetas.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
386. Kad vecā laikā cērp aitas, tad neaug bieza vilna.
/J. Treimanis, Bērze./
387. Vecā mēnesī nedrīkst aitas cirpt, tad vilna reta.
/I. Indāns, Gārsene./
388. Atas jācērp jaunā mēnesī, tad labāk vilna ataug; bet rudenī gan ir labāk, ka cērp vecā mēnesī, tad skuteles neaug.
/J. Rubenis, Ērgļi./
389. Aitas ziemu jācērp vecā laikā, tad tās nebrēc pēc saviem svārkiem, savas vilnas. Vasaru jācērp jaunā laikā, tad aug laba vilna.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
390. Aitas jācērp ziemā vecā un vasarā jaunā mēnesī, jo tad neaug plauki (blaugznas).
/M. Antons, Lubāna./
391. Ja aitas cērp mēneša beigās, tad vilna tik labi neaugot.
/M. Valts, Nīca./
392. Melnas aitas cērp vecā mēnesī, tad vilna nav sarkana. Baltas aitas jācērp jaunā mēnesī, tad vilna balta.
/E. Lācis, Tirza./
393. Jēri jācērp jaunā mēnesī, tad labi aug.
/E. Lācis, Tirza./
394. Aitas nedrīkst cirpt kalsnas sievietes, tad būs reta un asa vilna.
/V. Bērziņa, Priekule./
395. Nocirptai aitai jāuzsit 2 reizes pa muguru (pēc nocirpšanas), tad būs pārītis jēru.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
396. Aitas cērpot aitām ar vilnu jāpaberzē mugura un jādod viņām auzas ēst, tad vilna augs liela.
/V. Ķiņģeris, Madona./
397. Ja aitu līdzeni (gludi) cērp, apprecoties būs viegla dzīve.
/V. Miķelāns, Dunava./
398. Kad aitas cērp, tad jāvāra biezputra, tad aitām augs bieza vilna.
/A. Aizsils, Kalsnava./
399. Kad cērp aitas, tad jāvāra biezputra, lai aitām aug bieza vilna.
/M. Veidenberga, Vecmokas./
400. Pēc aitas cirpšanas, lai aitai augtu bieza vilna.
/A. Ulmane, Jaunsvirlauka./
401. Kad aitas cērp, jāvāra biezputra, lai aitām aug bieza un mīksta vilna.
/A. L. Puškaitis./
402. Aitas cērpot jāvāra biezputra, lai būtu bieza vilna.
/J. Cinovskis, Snēpele./
403. Pēc aitu cirpšanas jāvāra biezputra, tad aitām aug bieza vilna.
/J. Cinovskis, Snēpele./
404. Ja aitas cērp, tad tai dienā jāvāra biezpurtra, lai aitām aug bieza vilna.
/A. Gulbe, Nogale./
405. Kad aitas nocērp, tad jāizvāra bieza putra, lai aitām nākamo gadu būtu tik bieza vilna kā bieza putra.
/M. Aiziņa, Rīga./
406. Kad aitas cērp, tad vajaga vārīt biezputru, lai aug bieza vilna.
/K. Corbiks, Līvbērze./
407. Kad nocērp aitas, tad tai dienā jāvāra bieza putra, lai ataug laba, bieza vilna.
/L. Strute, Šķibe./
408. Lai aitām būtu bieza vilna, tad pēc nocirpšanas jā vāra biezputra.
/J. Cinovskis, Alsunga./
409. Kad aitas cērp, tad pusdienā jāvāra biezputra, lai aug bieza vilna.
/R. Rullis, Ciecere./
410. Kad cērp aitas, tad jāvāra biezputra- aitām bs bieza vilna.
/J. Krastiņš, Irlava./
411. Ja aitas cērpot iegriež, tad jāvāra biezputru.
/K. Lielozols, Nīca./
412. Kad aitas cērp, tad jāvāra kliņķeni, tad aitām ronas slaiki jēri.
/A. L. Puškaitis./
413. Aitu cērpot, pirms jāgriež zem kakla, tad augot bieza vilna.
/L. Aizpurve, Lubāna./
414. Aitu cērpot, jānoglauda aita ar visu vilnu un tad jāsaka: “Dod man šito, audzē sev jaunu”, tad aitai ātri gaŗa vilna uzaug.
/A. Aizpurve, Lubāna./
415. Kad aitas cērp, tad tām vajaga kājas sasiet ar vilnas paķeli, tad aitām bieza vilna.
/R. Bērziņš, Džūkste./
416. Aitu pirmo reizi cērpot, jāsasien kājas ar paķeli, lai tai būtu bieza vilna.
/A. Ulmane, Jaunsvirlauka./
417. Kad aitas cērp mēness gaismā, tad daudz vilnas.
/K. Lielozols, Nīca./
418. Aitas cirpt sākot, nocērp pirmai aitai no pieres trīs sprodziņas, nomet tās zemē un saka: “Še, Mēslu māte, tava daļa: neņem pati ar savu roku!”
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 163./
419. Aitas cērpot nomet sprogu vilnas mēslienā par ziedu un saka: “Še, Mēslu māte, tava daļa, neņem pati ar savu roku!”
/Mājas Viesis, 1892. 12. Liepkalne./
420. Pavasarī aitas cērpot, pirmo sprogu nogriež no pieres, trīs reizes uzspļauda un aizsviež projām, sacīdami: “Zemes māte, tava tiesa, neņem pati ar savu roku!”
/M. Miezīte, Liepkalne./
421. Aitām villu cērpot, pirmo kušķi vajagot nomest zemē, tad tām nākošreiz būšot gaŗa villa.
/K. Corbiks, Kroņa – Vircava./
422. Kad aitas cērp, tad pirmo sprogu vajagot nomest zemē, jo tad nākamgad esot aitām liela vilna.
/J. Šāberts, Lielauce./
423. Aitas cērpot astes gals aitai jāatstāj necirpts, lai tai nebūtu salti.
/A. Skuja, Vestiena./
424. Ja aitām nocērp astes galiņus, tad tām vairs neaug vilna.
/L. Rone, Ikšķile./
425. Cērpot aitai uz galvas vajag atstāt vilnas cekuliņa, tad vilna ātri ataug.
/L. Pogule, Gatarta./
426. Aitām nedrīkst nošķērēt cekuliņu un ausu starpas, jo tad tās paliek ālavītes.
/L. Rone, Ikšķile./
427. Aitas nekad nevaig tīri nocirpt, jo tad vilna tik ātri neataug. Vaig atstāt galvu, kājas un asti nenocirptu.
/M. Macpāne, Alsunga./
428. Kad aita nocirpta, tad tai jādod apēst viena vilnas sproga.
/K. Jansons, Plāņi./
429. Kad aitas nobeidz cirpt, tad ņem vilnas slipsni, nobrauka aitai muguru un saka: “Kupla, kupla aitiņa, teci uz vāczemi, atnes citu vilnu, podu lipā, puspodu palipā; ja ieraugi mežavīru, pasameti sakārnī!”
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 163./
430. Kad aita nocirpta, tad saka: “Skrej uz Vāczemi vilnoties: pods mugurā, puspods lipā!”
/P. Š. Rauna./
431. Kad aitu nocērp, tad paņem vīstolu vilnas rokā un piesitot ar to aitai pa muguru saka šādus vārdus: ” Kupla, kupla aitiņa, kad ej mežā, tad par sakārnīti, kad nāc mājā, tad par aitiņu! Pods īsumu, puspods gaŗumu! Tev tauciņi, man vilniņa.”
/J. Rubenis, Ērgļi./
432. Kad aitu nocērp, tad saka: “Pods mugurā, puspods ļipā. Kad vilku ieraugi, paliec par čakārni!”
/M. Stupele, Līgatne./
433. Kad aita nocirpta, tad jāskaita: ” Pods mugurā, puspods lipā, katrā kājā piecu mārciņu; ja redzi meža būzēli, pameties par čakārni!”
/K. Jansons, Plāņi./
434. Kad aitu nocērp, vajaga sist viņai ar dzirklēm pa muguru un teikt: “Nākošu reizi pods vilnas”,- tad tik daudz izaugs.
/K. Corbiks, Līvbērze./
435. Kad aitas nocirptas, cirpējam jānoguļas tajā vietā, kur aitas gulējušas. Tad citu gadu aitas cērpot mierīgi gulēs.
/K. Juchnevica, Liepāja./
436. Kad cērpot aita samieznas, atd būs aitiņa.
/V. Liepiņa, Penkule./
437. Nocirptas aitas neapņem aunus.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
438. Kad aitas nocērp, tad vilnu nedrīkst tūdaļ svērt.
/R. Bērziņš, Džūkste./
439. Kad aitas beidz cirpt, tad saka: kupla mana aitiņa, pods mugurā, pods mugurā, puspods astē.
/LD 29088./
440. Kad pie cirpšanas bijušas lienētas dzirkles, tad tās atdodot jāietin vilnā, lai aitām nepaliek plika mugura.
/R. Bērziņš, Džūkste./
441. Jēru pirmo vilnu nevajag izlietot, bet ar to pakaisīt aitu kūti, lai aitām augtu bieza un smalka vilna.
/L. Rone, Ikšķile./
442. Kad pirmo reizi cērp jērus, tad ar nocirpto vilnu vajaga drusku pakaisīt kūti, lai aitās būtu vilnīgas.
/R. Gailīte, Liezere./
443. Ja aitām vilna labi neaugot, tad vajagot kādu kušķīti no vienas aitas izraut un svētdien, kad ejot uz baznīcu, to iebāzt azotē. pārnākot atkal kušķīti iemest aitu kūtī, tad aitām vilna sākot labi augt.
/Jaunpiebalga./