837. Apdziru zāles ir vemjams līdzeklis, kuru latvieši dzer alū vārītu, ja viņi domā, ka slimība nāk no burvības. Arī lopiem dod tādas zāles.
/A. W. Hupel, Top. Nachichten, 1777. Il, 490./
838. Apdziru zāles ( Lycopodium selago ) tik lietotas pret burvību un arī citu apburšanai. [Sal. staipekļi un arī par vemjamām zālēm.]
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten, 1798. IV, 293./
839. Apdziru zāles (Lycopodium selago) der zemniekiem par vemjamām zālēm.
/Beschreibung der Provinz Kurland, 1805. 74./
840. Apdziru zāli (Lycopodium selago) lietoja pret iedzirdīšanu. Savārīja trejdeviņi pāri apdziru zāļu ar trejdeviņi pāri tabakas lapu un tad šo dzērienu deva iedzirdītam cilvēkam. Ar apdziru zālēm mazgāja arī kašķi.
/J. Ilsters./
840a. Apdziru zāles lasa priekš dzeguzes kūkošanas gavēņu laikā un dod lopiem, lai nepiesistos asins sērga.
/Etn. I, 11891. 109. Jaunsesava./
841. Apdziru zāles ir derīgas pret utīm. Ja galvā utis iemetušās, tad savāra šīs zāles un ar to ūdeni nomazgā galvu; tad utis iznāks.
/J. Avots, Svēte./
842. Ja apdziru zāles dzeŗ pēc saules noiešanas, tad vemšana nāk tikai pēc saules uzlēkšanas.
/J. Rubenis, Ērgļi./
843. Ar savārītām apdziru zālēm mazgā galvu pret blaugznām matos.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./