Apsējības

967. Apsējības notika sevišķi miežus sējot. Tā pēdējā laikā pastāvēja vēl tikai iekš tam, ka saimniece izvārīja miežu biezputru līdz ar cūkas muguras gabalu ar visu asti. Saimnieks ēda pašu asti, izsacījis vēlēšanos, lai vārpas izaugtu astes garumā un resnumā.
/Konversacijas Vārdnīca, 1905./

968. Uz apsējībām jāvāra cūkas aste, tad labība augs garām vārpām.
/A. Aizsils, Veckalsnava./

Apse

I. Apse vispārīgi.

921. Apse ir zavetnieku koks.
/Langius vārdnīca./

922. Ar apses malku tikušas raganas dedzinātas, tāpēc to arī sauc par raganu malku.
/K. Straudovskis, Lielplatone./

923. Ja apsē iecērt cirvi, tad drīz kāds lops nolauzīs kāju.
/A. Šķēre, Jaunsaule./ Lasīt tālāk

Aprunāšana

912. Kad kādu aprunā vai apsmej, tad jāuzspļauj uz kreisās rokas īkšķa naga, citādi apsmiekls krīt uz pašu apsmējēju atpakaļ.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

913. Ja kāds otru aprunā, tad vajaga runātājam projām ejot pieskarties, lai tas pats aiznestu savu ļaunumu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

914. Kad mēles galā pumpiņa uzmetas, tad tiek aprunāts.
/P. Š., Rīga./ Lasīt tālāk

Aprilis

885. Pirmais aprilis esot Jūdasa dzimšanas diena. [Sal. pirmais augusts.]
/A. Bīlenšteina rokraksts no kādas eņģeļa Miķeļa grāmatas./

886. Pirmajā aprīlī ir Jūdass piedzimis.
/A. Aizsils, Lubāna./

887. Pirmais aprilis ir nelaimes diena: tad Jūdass piedzimis.
/K. Jansons, Plāņi./
Lasīt tālāk

Apogs

882. Apogs ir nāves putns. [Sal. dzeguze, pūce.]
/H. Skujiņš, Smiltene./

883. Apogs (purva pūce) kliedz: Vi, vi, vi! un dažreiz nāk mājas tūlumā. Tas ir uz miršanu, jo viņš aŗ ir nāves zīlnieks.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

884. Ja apogs nāk mājas tuvumā un kliedz: ui, ui, ui! tad tas ir uz miršanu.
/H. Skujiņš./

Apoga vaina

881. Apoga vainā naktīs bērns nīkst un bolī acis kā apogs.
/K. Jansons, Plāņi./

Lapa 3 of 1312345...10...Pēdēja »