Appļāvības

877. Par appļāvībām parasti runājuši rudzus nopļaunot. Rudzu talkās, kad beiguši pļaut, apvijuši sirpjus ar rudzu vārpām un pinuši rudzu vārpu vaiņagus, ko likuši saimniekam galvā, kad pārnākuši mājā no tīruma. Saimnieks pacienājis darbiniekus ar alu un saimniece ar sieru un citiem ēdieniem. [Sal. rudenāji.]
/B. Eriņa, Latgale./ Lasīt tālāk

Apmiršana

876. Ar apmirtu naudu (t.i. naudu, kas bijusi klāt vairākiem nomirējiem) var riebt augoņus un rozes.
/A. Aizsils, Kalsnava./

Apmāšana

875. Ja cilvēks ko dara itin kā bez apdoma, tad saka, ka tas ir nelabā apmāts.
/Branti./

Apkūlības

873. Apkūlības, gluži kā katra dzīra, bija dzeramas… Alu dzēra māju ļaudis un ieaicinātie saimnieka kaimiņi, draugi un radi. Ēdienam, izņemot rāceņus jeb raušus, bija sevišķi cūkas galva. Ķunni (snuķu) ēda pats saimnieks, gluži kā apsējoties tam bija ēdama cūkas aste. Tam kopīgi bija apzīmēt rosu darbu, kuplu vārpotu ražu. Kuļamam laikam sākoties, dažur bija parastas arī iekūlības. Pirmo riju pieserot, rijā krāsns bedrē nokāva gaili, kam katrā ziņā vajadzēja būt melnam. Ar asinīm aptraipija ārdus un durvis. Lasīt tālāk

Apiņi

846. Ja apiņus stāda, tad nedrīkst nekad stādīt vecā mēnesī, bet jaunā.
/K. Corbiks, Blīdiene./

847. Apiņi jāstāda jauna mēneša pirmajā dienā, tad pirmajā gadā jau ir galviņas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

848. Apiņus dēstot, pašam jāstāv ziemeļa pusē un miets jāsprauž uz dienvidiem, lai apiņi labi aug.
/M. Pelēce, Cirsti./
Lasīt tālāk

Apģērbs

845. Apģērbu nedrīkst gultā likt, tad viņā nav piekrišanas.
/A. Zandare, Rīga./

Lapa 4 of 13« Pirmā...23456...10...Pēdēja »