Apgāls

844. Ziemā jāievēro, kad “apgāls” (gāle, koku apledojums) kūst nost un tad pavasarī tanī dienā jāsēj lini, tad lini aug ar baltu šķiedru.
/A. Aizsils, Lubāna./

Apdziru zāles

837. Apdziru zāles ir vemjams līdzeklis, kuru latvieši dzer alū vārītu, ja viņi domā, ka slimība nāk no burvības. Arī lopiem dod tādas zāles.
/A. W. Hupel, Top. Nachichten, 1777. Il, 490./

838. Apdziru zāles ( Lycopodium selago ) tik lietotas pret burvību un arī citu apburšanai. [Sal. staipekļi un arī par vemjamām zālēm.]
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten, 1798. IV, 293./

839. Apdziru zāles (Lycopodium selago) der zemniekiem par vemjamām zālēm.
/Beschreibung der Provinz Kurland, 1805. 74./
Lasīt tālāk

Apdziras

836. Drīz pēc aizdzeršanas notiek apdziras, kurās piedalās arī jauniķa tēvs un māte un tuvākie radinieki. Jaunives sētā nobraukuši, tie jokojas, ka braukuši pirkt gotiņu, aitiņu vai kaziņu. Jauniķis bučo roku jaunives vecākiem, jaunive tāpat jauniķa vecākiem. Jaunive apklāj galdu ar baltu linu palagu no sava pūra, par zīmi, ka ar mieru iet pie jauniķa. Lasīt tālāk

Apcirpšana

835.Kā viņi [latvieši] aplam iztrūkstas, kad lopi, aitas, zirgi apcirpti, un neapdomā, ka tas dažureiz ir peļu un žurku darbs.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

Apcirknis

834. Apcirkni nedrīkst nekad galīgi iztukšot, lai būtu vienmēr pilnība. [Sal. nauda.]
/K. Corbiks, Svēte./

Apavs

805. Kad āva jaunas apavas pirmo reizi, tad bēra pelnus iekšā, lai būtu stipri, un trīs reizes nospļāvās, lai nelaime nenotiek.
/G. Pols. Valka./

806. Lai nesāpētu zobi, tad vajaga jaunus apavus pirmo reizi aut kreisā kājā.
/G. Pols, Staburags./

807. Zābaki un zeķes arvienu jāvelk papriekšu kreisajā kājā, tad zobi bojājas gan, bet nekad  nesāp.
/P. Š. jun., Vidzeme./ Lasīt tālāk

Lapa 5 of 13« Pirmā...34567...10...Pēdēja »